Darba alga

Parasti darba algu Norvēģijā likums nereglamentē. Tāpēc nav nekādas likumdošanā paredzētas minimālās darba algas. Ir ļoti svarīgi, lai darba algas jautājums tiktu apspriests atsevišķa darbinieka darba līgumā.

 

Būvniecība, kuģu būve un remonts, uzkopšana, lauksaimniecība un dārzkopība ir izņēmums no šiem pamatnoteikumiem. Šajās nozarēs ir parakstīti visiem zināmi kolektīvie darba līgumi, kuros, cita starpā, tiek reglamentēta darbinieku darba alga, nosakot minimālos darba algas izcenojumus.

 

Daudzās nozarēs nav parakstīti nekādi kolektīvie darba līgumi. Kolektīvie darba līgumi ir līgumi par darba algu un citām tiesībām starp darbinieku un darba devēju organizācijām. Ja Jūs strādājat nozarē, kura ir parakstījusi kolektīvo darba līgumu, Jums kā darbiniekam arī jāievēro šis līgums.

 

Ja vēlaties vairāk uzzināt par kolektīvajiem darba līgumiem, kuri reglamentē darba attiecības Jūsu darba vietā, vērsieties pie darba devēju vai darbinieku pārstāvja (pilnvarotā). Minimālā darba alga Norvēģijā ir noteikta pēc tautsaimniecības sektoriem:

 


Tautsaimniecības sektors

 

Minimālā darba alga, NOK / st.

 

Virsstundas

 

Kvalificētiem darbiniekiem

 

Nekvalificētiem darbiniekiem, bez darba pieredzes

Uzkopšana

156.86

 

156.86

 

par 50% vairāk darba dienās;

40%, ja nav norunāts citādi

par 50% vairāk darba dienās

 

Ja ar darba devēju neesat vienojušies par virsstundu likmi, likumdošana paredz par 40% augstāku likmi.

 

Bbūvlaukumi

 

174,1

 

156,6

 

Kuģi, naftas rūpniecība

 

148.29

 

134.85

 

Lauksaimniecība un dārzkopība, sezonas darbinieki

 

107,4 – ja strādājat līdz 12 nedēļām;

 

112,90 – ja strādājat 3- 6 mēn.

 

 

Parasti darba alga būvniecības sektorā ir lielāka, nekā norādīts iepriekš. Būvniecības nozares darbinieku vidējā darba alga 2011. gadā bija 200 NOK, bet strādājošie valsts centrālajā daļā nopelna vairāk nekā 220-250 NOK.

 

Būvniecības nozarē Norvēģijā, ja strādājat ilgāk nekā 9 stundas dienā un 40 stundu nedēļas laikā, Jums ir tiesības papildus stundu algai saņemt 50% piemaksu par virsstundu darbu. Par darbu no plkst. 21.00 līdz 6.00 un par darbu svētdienās un valsts svētku dienās papildus stundu algai jāmaksā 100% piemaksa. Ja tiekat sūtīts uzdevumā, kura izpilde ir nepieciešams nakti pavadīt ārpus mājām, darba devējam jāmaksā par izmitināšanu un ēdināšanu. Darba devējam būtu jānodrošina piemērots darba apģērbs, darba apavi, aizsardzības līdzekļi, sakopta ēdamistaba, ģērbtuve un veļas mazgātava.

 

Ir svarīgi zināt, ka Norvēģijā ir stingri noteikumi par virsstundu darba. Ja strādājat pārāk daudz, jums var rasties problēmas ar varas iestādēm, kad vajadzēs pagarināt atļauju strādāt Norvēģijā. Sazinieties ar arodbiedrību, ja vēlaties saņemt vairāk informācijas par virsstundu darbu.

 

Norvēģijā valsts svētku dienas nav darba dienas. Ja esat noslēdzis kolektīvo algas līgumu, par valsts svētku dienām Jums tiks maksāta visa alga par stundām, kurās Jums būtu jāstrādā saskaņā ar noteikto grafiku. Turklāt Jums nav jāatstrādā par valsts svētku dienām. Ja valsts svētku diena sakrīt ar brīvdienu, Jums tiks maksāta visas dienas alga, par 7,5 stundām dienā. Par valsts svētku dienām maksā saskaņā ar vidējā stundu tarifa, bet tikai tādā gadījumā, ja svētku diena sakrīt ar parasto darba dienu, no pirmdienas līdz piektdienai.

 

Lielākā daļa strādājošo Norvēģijā svētku dienās nestrādā, bet algu saņem. Tie ir darbinieki, kuri pieder pie arodbiedrībām, jo arodbiedrības ir vienojušās ar darba devējiem par šādām privilēģijām saviem biedriem.

Citi, kas visbiežāk nepieder pie arodbiedrībām un saņem stundas likmi, samaksu par svētku dienām nesaņem, un tas ir likumīgi. Princips ir vienkāršs ‒ svētku dienās nestrādā, bet alga nav jāmaksā, izņemot šos gadījumus:

 

Visiem obligāti maksā algu pirmajā maijā un septiņpadsmitajā maijā, kaut gan šajās dienās parasti nestrādā. Ja cilvēks strādā, maksā pēc svētdienas likmes (parasti 100%, bet ne mazāk kā 50% piemaksu pie algas). Likumdošana par to ‒ http://www.lovdata.no/all/hl-19470426-001.html

Ja ir noslēgts kolektīvais līgums tariffavtale (starp arodbiedrību un darba devēju), kurā paredzēts maksāt par svētku dienām, kaut gan uzņēmums nestrādā

Ir iekšējie uzņēmuma noteikumi (bedriftshåndbok), kuros darbiniekiem paredzēta šī privilēģija

Šī privilēģija ierakstīta Jūsu personiskajā darba līgumā.

Citos gadījumos darba devējam nav jāmaksā par svētku dienām saviem darbiniekiem, ja uzņēmums nestrādā.

 

Par darbu svētdienās un valsts svētku dienās maksā 100% piemaksu.


Algu lapiņa


Darba devējam ir pienākums Jums izdot algu lapiņu, lai Jums būtu iespēja redzēt, kāda lieluma atalgojumu saņemat un cik daudz nodokļi tiek atvilkti. Tas ir ļoti svarīgs pierādījums deklarējot ienākumus Lietuvā, risinot nodokļu apmaksas un darba strīdus Norvēģijā, tāpēc pieprasiet algu lapiņu un pārbaudiet vai tika apmaksāti nodokļi.

 

Plašāku informāciju meklējat: www.arbeidstilsynet.no.

 

Jautājums par darbā iekārtošanas kompensāciju


Sveiki, strādāju pie lauksaimnieces, maksāju viņai kompensāciju par manis darbā iekārtošanu. Tagad paziņoja, ka viņai samazinājās šo kompensāciju, no 2014. gada to maksās mazāku. Vai ir iespēja pārbaudīt, kāda apjoma kompensācija viņai pienākas vai ko līdzīgu? Varbūt katrai komūnai piešķir atsevišķi. Būtu interesanti uzzināt, kas piešķir šo naudu?

 

ATBILDE

 

Iespējams, ka kompensācijas piešķir pašvaldība (Komūna). Būtu nepieciešams vērsties pašvaldībā vai Norvēģijas Lauksaimniecības un pārtikas drošības ministrijā http://www.regjeringen.no/nb/dep/lmd.html?id=627, mēģinot noskaidrot par kompensāciju un kas to varētu izmaksāt Jūsu minētājai lauksaimniecei. Taču kompensācijas saņemšana neietekmē lauksaimniecības nozares darbinieku algas, jo viņiem ir noteikta obligātā stundas minimālā likme, likums par to: http://lovdata.no/dokument/SF/forskrift/2012-11-27-1196

 

Atbildēja

Daina Bogdaniene, Senior Executive Officer

Mobilais tālr.: + 47 912 47 675, daina.bogdaniene@arbeidstilsynet.no

 

Atbrīvošana no darba bez ārsta izziņas

Ja esat saslimis, par to mutiski vai rakstiski brīdiniet darba devēju. Neierašanās darbā slimības dēļ –Egenmeldig. Brīdinot darba devēju, darbā varat neierasties 3 darba dienas, 4 reizes gadā. Pirms tam ieteicams noskaidrot, cik dienu drīkst slimot bez ārsta zīmes Jūsu darbavietā (Norvēģijā ir uzņēmumi, kuros var slimot arī 7 dienas). Ja slimojat ilgāk vai bieži – darba devējam iesniedziet slimības izrakstu no ārsta.