Uz Jūsu jautājumiem atbild
Daina Bogdaniene /Daina Bogdanienė/
Darba inspekcijas un Pakalpojumu centra ārzemniekiem konsultante
Mob. tālr.: +47 912 47 675, Daina.Bogdaniene@arbeidstilsynet.no
Pakalpojumu centrs ārzemniekiem: www.sua.no
Norvēģijas darba inspekcija: www.arbeidstilsynet.no
Diskriminācija darbā
Labdien! Nezinu, vai vēršos pie pareizā adresāta, taču vienalga gribu pajautāt. Mans dēls strādā uz kuģa, kas pieder Norvēģijas uzņēmumam. Viņš ir atlidojis no Lietuvas, viņam ir darba līgums. Pēc pāris nedēļu darba viņš sāka just izteiktu rasismu no darba devēja puses, pret viņu izturas pazemojoši, liek ēst pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, un strādā viņš 16 stundas dienā, pastāvīgi tiek pazemots, viņam tiek draudēts, ka izmetīs no darba. Kuģa nosaukumu minēt negribu, baidos, ka nodarīšu vēl lielāku ļaunumu. Vēlos jautāt, kur un kādā veidā varu vērsties, ko šādā situācijā var vērst par labu. Baidos, ka gadījumā, ja būtu vajadzīgi konkrēti pierādījumi, darbinieki liecināt baidītos.
Liels paldies!
Darba attiecības Norvēģijā reglamentē Darba kodekss (norv. Arbeidsmiljøloven) un starp darba devēju un darbinieku noslēgtais darba līgums. Vajadzētu iedziļināties darba līgumā. Ja tajā ir noteikts, ka darbinieki tiks ēdināti, tad pārtikai ir jābūt kvalitatīvai. Par diskrimināciju – Norvēģijā tā ir aizliegta, tāpat ir aizliegta tīša pazemošana un izsmiešana darba vietā. Norvēģijā ir ierasts, ka darba vietā tiek dibinātas arodbiedrības, kuras risina ar darbu saistītus jautājumus, bet kolektīva pārstāvis (norv. tillitsvalgt) un darba drošības pārstāvis (norv. verneombud) darbinieku prasības nodod darba devējam, un visi kopā veido labvēlīgu darba vidi katram darbiniekam. Norvēģijā spēkā ir arī dekrēts par obligātajiem pasākumiem, kas rada darbam labvēlīgu vidi (norv. HMS – helse, miljø og sikkerhet). Darba devējam ir obligāti jāgarantē, lai šie pasākumi tiktu ieviesti darbā, lai darbā nebūtu konfliktsituāciju un psiholoģiski nelabvēlīgu apstākļu, kas ar laiku var izraisīt stresu vai citas slimības. Ja vēlaties saņemt konkrētu palīdzību, Jums ir jāvēršas Darba inspekcijā un jāsniedz sīkāka informācija. Darba inspekcijas amatpersonām ir jāievēro konfidencialitāte, t.i., nekāda informācija, kas kļūst zināma, vēršoties pie mums, netiks atklāta.
Darbā iekārtošanās aģentūra
Sveicināti! Vēlējos uzzināt. Es un mana draudzene ar norvēģu firmas palīdzību iekārtojāmies zivju rūpnīcā. Firmas nosaukums ir JOBZONE. Tur mums tika iedoti līgumi par 125 kronām stundā, un līgumā rakstīts, ka tiks dota iespēja strādāt 48 stundas nedēļā. Zinu, ka tas ierakstītais vārds iespēja neuzliek viņiem pienākumu nodrošināt tieši šādu stundu skaitu, taču beigu beigās, kad mēs esam ieradušās, viņi pat nedod to darbu. Tagad es saņēmu 187 kronas par pusmēnesi, jo strādāju tikai 1,50 stundas, bet katram no mums par istabu ir jāmaksā 2600 kronas. Kad cilvēki sāka aiziet no viņiem, tad lika strādāt pie zivju mēļu griešanas, darbs apmēram katru otro, trešo dienu, taču maksā nevis par stundām, bet par 10 stundu laikā izdarīto. Cilvēki izdara apmēram 40 kg, un rūpnīca maksā 35 kronas, bet JOBZONE mums teica, ka maksās tikai 22 kronas, un nav nekādu līgumu, kas apstiprinātu šo maksāšanas kārtību. Mēs atbraucām un parakstījāmies, ka strādāsim par 125 kronām stundā, taču strādājam pavisam citādi. Ko jūs varētu ieteikt?
JOBZONE ir darbā iekārtošanās aģentūra. Darbā iekārtošanās aģentūras neuzņemas saistības nodrošināt noteiktu darba stundu skaitu. Parasti aģentūru darba līgumos tiek rakstīts, ka darba laiks ir … stundas, taču tas var būt arī tikai dažas stundas mēnesī. Šāda ir darbā iekārtošanās aģentūru specifika. Personai, kura tiek iekārtota darbā caur darbā iekārtošanās aģentūru, ir jāzina šie noteikumi.
Ja darba līgumā ir ierakstīts, ka atalgojums tiek aprēķināts, ņemot vērā nostrādātās stundas, tad tieši tā tas arī ir jāmaksā. Ja darbā iekārtošanās aģentūra neievēro to, kas ir noteikts darba līgumā, un nemaksā atalgojumu saskaņā ar to, Jums ir jāpieprasa samaksāt trūkstošo atalgojumu līgumā noteiktajā kārtībā.
Ja gribat nopelnīt naudu iztikai, jo Jums nepietiek naudas, strādājot tikai caur vienu aģentūru, jūs varat slēgt līgumus ar citām darbā iekārtošanās aģentūrām un, šādā veidā kombinējot darbu, nopelnīt līdzekļus, kas ir pietiekami dzīvošanai.
Lai varētu sniegt konkrētu informāciju, vajadzētu redzēt darba līgumu.
Uzņēmējdarbība Norvēģijā
Sveicināti!
Mēs plānojam Norvēģijā attīstīt uzņēmējdarbību – būvniecība un būvmateriāli. Lietuvā ar to nodarbojos jau 23 gadus. Tas nozīmē, pirkt zemi un attīstīt nekustamā īpašuma projektus. Šā gada 31.01. atbrauksim, lai pirmo reizi apskatītos, tāpēc mums ir vajadzīgi nekustamā īpašuma konsultanti vai uzņēmējdarbības konsultants. Ko varat ieteikt?
Par uzņēmējdarbības jautājumiem bez maksas konsultē Norvēģijas uzņēmējdarbības attīstības dienests: http://www.naringsetaten.oslo.kommune.no/etablering_av_egen_bedrift/. Informācijā mājas lapās www.tawnorway.no (nodokļu maksāšana) un www.toll.no (muita).
Virsstundas
Labdien!
Mūsu darba devējs ir piedāvājis strādāt svētdienā par 50 % (100 % vietā).
Pateica – ja negribi, nestrādā.
Gribēju Jums pajautāt: vai tas ir pārkāpums no darba devēja puses?
Ja jā, tad ko varam darīt, jo vissvarīgākais ir nepazaudēt darbu?
Ja ietu par to strīdēties, darba devējs darbu dotu tiem cilvēkiem, kuri pret to neprotestē. Visus ārzemniekus apvienot kopējam protestam neizdosies.
Liels paldies par atbildi!
Saskaņā ar Norvēģijas Darba kodeksa (turpmāk tekstā – DK) 10.-10. p. (norāde uz likumu http://www.lovdata.no/all/tl-20050617-062-010.html#10-10), darbs svētdienās principā ir aizliegts, ja vien to nepieprasa darba specifika (ārsts, autovadītājs, policists, viesnīcas darbinieks u.tml.). Citos gadījumos strādāt svētdienās drīkst tikai tad, ja tam ir nopietns iemesls un ja darbinieks tam piekrīt. Tādos gadījumos darba laiks nedēļā nedrīkst pārsniegt maksimālo pieļaujamo darba laiku nedēļā (t.i., 40 stundas vai 52 stundas, ja ir rakstiska Darba inspekcijas atļauja, un tiek piemērota summāra darba laika uzskaite). Par darbu svētdienās ir jāmaksā tāpat, kā par virsstundām, t.i., saskaņā ar DK, papildus 40 %. Noteiktos gadījumos, ja Jūs esat arodbiedrības biedrs, un ir spēkā kolektīvais līgums, var tikt noteikta arī lielāka, pat līdz 100 % apmērā, piemaksa par darbu svētdienā. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja Jūs neesat arodbiedrības biedrs, taču uz Jūsu profesijas darbiniekiem attiecas obligātais minimālais atalgojums un pārējie kolektīvo līgumu noteikumi saskaņā ar Vispārējo kolektīvo līgumu piemērošanas aktu (norv. Allmenngjøringsforskriften). Ja vēlaties saņemt konkrētu atbildi, varat piezvanīt vai uzrakstīt mums, un sniegt sīkāku informāciju par Jūsu darba vietu.
Negodīgi pasūtītāji
Norvēģu firma, kas patstāvīgi nolīgst darbā manas firmas darbiniekus, ir pārvilinājusi tos pie sevis. Man automātiski ir jāpārtrauc savas firmas darbība, jo man vairs nav labu darbinieku. Turklāt, nav arī apmaksājusi visas faktūras par darbu, un vēl piedevām ir atsūtījusi man apmaksai faktūras par neesošiem darbiem. Vārdu sakot, jūtos pilnīgi iedzīts stūrī un nevaru iedomāties, pie kā lai vēršos. Varbūt varat ieteikt, ko šādā gadījuma darīt. Paldies!
Ja darbojaties Norvēģijā kā firma, Jums jābūt noslēgtiem rakstiskiem līgumiem gan ar saviem darbiniekiem, gan ar pasūtītājiem. Līgumos jābūt atrunātiem visiem nosacījumiem. Jums būtu jāparedz, kādas problēmas varētu rasties, un, ierakstot līgumā atbilstošus punktus, Jūs varētu no tām izvairīties.
Daudzi uzņēmumi, kas nolīgst darbaspēku un paraksta darba līgumus ar saviem darbiniekiem, paredz noteikumu, ka darbinieki nedrīkst iekārtoties darbā pie pasūtītājiem, kurus sameklē darba devējs. Līgumos bieži tiek paredzēta karantīna, tas nozīmē, ka vairākus gadus uz priekšu ir aizliegts iekārtoties darbā pie pasūtītājiem, kurus sameklē darba devējs.
Attiecībā uz līgumiem ar pasūtītājiem darbojas tie paši nosacījumi. Vienojoties par darba veikšanu, tiek plānoti konkrēti darba apjomi, termiņi un atalgojums par darbu. Ir spēkā noteikumi, ka uzņēmumam, kas veic darbus, ir jāiniciē un jānoslēdz rakstisks līgums par darba veikšanu un cenu. Līgumu paraksta abas puses. Šādā gadījumā ir daudz vieglāk noskaidrot, vai pasūtītāja nemaksāšana un citas pretenzijas ir likumīgas. Tātad, ja Jums ir šādi līgumi, kas noslēgti ar saviem darbiniekiem un pasūtītājiem, Jums vajadzētu būt pavisam viegli noskaidrot, vai tie tos pārkāpj, un attiecīgi uzsākt juridiskos procesus. Ja līgumu nav vai tajos nav noteikti nosacījumi, kādā veidā novērst to, lai, piemēram, Jūsu darbinieki nevarētu iekārtoties darbā pie pasūtītāja, tad diemžēl juridiski Jūs neko nevarat iesākt. Jums vajadzētu parūpēties, lai pasargātu savas tiesības nākotnē, ko var izdarīt, noslēdzot rakstiskus līgumus.
Imports Norvēģijā
Sveiki, Tautieši!
Varbūt kāds var pasuflēt par produktu importa specifiku Norvēģijā. Vispār strādājam Lietuvā, taču gribētu komplektēt kravas uz Norvēģiju: būvmateriālus un preces, elektroinstalācijas materiālus, darbarīkus (nepārtikas produktus, kas tiek ražoti ES). Vai nav kādas specifikas, finanšu un ne finanšu šķēršļu, specifisku nodokļu u.tml.?
Varbūt kāds var dot padomu. J
Ar sveicieniem,
Roberts
Uz Jūsu jautājumu diemžēl nevaram atbildēt, jo tas ir nekonkrēts un atbilde būtu ļoti plaša. Kompetentas institūcijas, kas varētu atbildēt uz jautājumiem, saistītiem ar preču importu Norvēģijā, ir Norvēģijas uzņēmējdarbības attīstības dienests (http://www.naringsetaten.oslo.kommune.no/) un Norvēģijas muita, kā arī www.toll.no. Norādes uz citām interneta mājas lapām, kur rakstīts par importu Norvēģijā, sk. http://www.norge.no/temaside/tema.asp?stikkord=94141.